Daudzo reorganizāciju dēļ HIV profilakse valstī ir teju pazudusi
Apskatīt komentārus (0)
22.07.2010
Daudzo institūciju reorganizāciju dēļ HIV infekcijas profilakse valstī ir teju pazudusi, bet tajās pašvaldībās, kur tas vēl tiek darīts, šā darba daudzums ir būtiski samazinājies.
Šādu viedokli aģentūrai BNS pauda Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) sabiedrības veselības metodiķe Iveta Skripste, lūgta komentēt ANO Bērnu fonda (UNICEF) ziņojumu, kurā norādīts, ka Austrumeiropā un Centrālāzijā pamazām spēkā pieņemas cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) epidēmija, kuru veicina narkotiku lietošana, iesaistīšanās gadījuma seksuālās attiecībās un stereotipi, kuru dēļ cilvēki baidās lūgt palīdzību. Reģiona valstīm tiek arī pārmests, ka tās dara pārāk maz, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem iespēja inficēties ar HIV ir augstāka.
Skripste gan sacīja, ka Latvijā patlaban intravenozie narkotiku lietotāji nav izplatītākais HIV/AIDS transmisijas ceļš, jo kopš 2008.gada vēl augstāka infekcijas izplatība ir vērojama heteroseksuālo kontaktu ceļā. Pērn 27% no jauna atklātie HIV pacienti bija inficējušies, intravenozi lietojot narkotikas, bet heteroseksuālo kontaktu ceļā infekciju ieguva 49%.
"Bet arī šie heteroseksuālā ceļā inficētie cilvēki ir cieši saistīti ar narkotiku lietotāju vidi," piebilda Skripste, minot, ka saslimušie ir, piemēram, narkotiku lietotāju partneri vai ģimenes locekļi. Speciāliste gan atzina, ka pēdējā laikā ir vērojams ļoti neliels HIV inficēto skaita pieaugums arī narkotiku lietotāju vidū.
Uz jautājumu, vai Latvijai ir pamats uztraukties par HIV infekcijas strauju izplatību tuvākajos gados, Skripste teica, ka pašreiz valstī notiekošais liecinot, ka "diez ko labāk jau nebūs". Turklāt HIV infekcijas turpmākā izplatība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik lielā mērā valsts spēs ierobežot narkotiku izplatību, kā arī nodrošināt narkomānijas un HIV/AIDS profilakses pasākumus.
Patlaban situācija profilakses jomā esot vairāk nekā bēdīga, galvenokārt cilvēkresursu trūkuma dēļ gan par šo jautājumu atbildīgajās institūcijās, gan pašvaldībās. Kamēr valsts nodrošina nepieciešamos profilaktiskos līdzekļus, tostarp HIV testus un šļirces, pašvaldību kompetencē ietilpst profilakses pasākumiem nepieciešamo telpu apmaksa, kā arī darbinieku algošana.
"Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos pašvaldībās ir ļoti maz šādu darbinieku, tādēļ arī paveiktais darbs ir daudz mazāks, nekā tas bija iepriekšējos gados," paskaidroja Skripste. Viņa norādīja, ka lielākoties pašvaldībās ir pa vienam cilvēkam, kas atrodas uz vietas tā dēvētajos šļirču apmaiņas punktos, taču, piemēram, narkomānijas problēmas ierobežošanai ir ļoti nepieciešams arī ielu darbs, ar ko šie cilvēki lielākoties nenodarbojas.
Savu artavu profilakses darba samazināšanā devušas arī veselības jomā veiktās institūciju reorganizācijas, piemēram, Sabiedrības veselības aģentūras likvidācija.
Jau vēstīts, ka Latvijā pirmajā pusgadā HIV infekcija pirmreizēji diagnosticēta 139 personām, bet ar AIDS saslimuši 62 cilvēki, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) apkopotie dati. HIV/AIDS šogad prasījusi arī 23 pacientu dzīvību.
No jauna reģistrētie pacienti visbiežāk ar HIV bija inficējušies heteroseksuālu kontaktu ceļā - 70 personas. 43 pacienti HIV infekciju ieguvuši, intravenozi lietojot narkotikas, bet 10 - homoseksuālu kontaktu ceļā. Par vienu palielinājies arī to mazuļu skaits, kas infekciju mantojuši no mātes, bet 15 cilvēkiem infekcijas nodošanas ceļš nav identificēts.
Kopumā HIV infekcija šā gada pirmajā pusē skāra 4753 personas, bet slimība AIDS stadijā bija attīstījusies 226 pacientiem. Visvairāk HIV inficēto bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem (808 vīrieši un 441 sieviete), kā arī vecumā no 25 līdz 29 gadiem (747 vīrieši un 255 sievietes) un vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem (542 vīrieši un 202 sievietes).
(Avots: BNS / LIC)
Atpakaļ